Mēs visi zinām tādus populārus teicienus kā „mīlestība iet caur vēderu” vai „cilvēks ir tas, ko viņš ēd”. Gastronomiskās baudas ir viens no „saldajiem grēciņiem”, ar kuru mēdz aizrauties liela daļa pasaules iedzīvotāju. Dažiem tas izpaužas kā atkarība, no kuras tie vēlētos atbrīvoties, citiem- kā neatņemama dzīves sastāvdaļa, vēl citi ēšanai un tās sniegtajām baudām nepiešķir īpašu nozīmi. Tomēr galu galā gluži vienaldzīgs pret šo jomu būt nespēj neviens, par latvieti nemaz nerunājot! Reti kurš latvietis nav dzirdējis stereotipu, ka latvieši ir liela ēdāju tauta. Un es nebaidos apgalvot, ka tas ir viens no populārākajiem stereotipiem par latviešiem. Taču cik patiess tas ir? Šīs esejas mērķis būs atrast atbildi, kas būtu pēc iespējas tuva patiesajai ainai. Un, lai to panāktu, aplūkosim, kā šis stereotips izskatās salīdzinājumā ar citu tautu virtuves īpatnībām, cik patiess tas šķiet pašiem latviešiem, un visbeidzot- kā šis stereotips izskatās uz latviešu tradīciju un paražu fona?
Raugoties uz plašo ēdienu klāstu, kādu šobrīd piedāvā nobaudīt Latvijas ēdināšanas iestādes, vai arī mēģināt gatavot pašu rokām- pavārgrāmatas un daudzie interneta recepšu portāli, šķiet, ir pārāk grūti nodalīt- kas raksturīgs tieši latviešiem, jo, palielinoties iespējai piegādāt produktus no svešām zemēm, rodas, iespaids, ka tautu uztura atšķirības lēnām zūd. Tomēr, joprojām katras nācijas pamatuzturu nosaka tās ģeogrāfiskais novietojums. Vidusmēra anglis vienā vienīgā Ziemassvētku dienā apēd 7000 Kkal, raksta www.ivillage.co.uk (kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk par dienas normu), un varētu tikai minēt, cik svētkos apēd vidusmēra latvietis. Mūsu senči pēc ēšanas šīs kalorijas ātri vien notērēja, arot zemi, ar rokām maļot miltus vai citādi smagi strādājot. Turpretim mēs pēc pusdienām sēžam pie datoriem vai pārvietojamies automašīnās darba darīšanās, neveicot lielas fiziskās aktivitātes, tātad uzņemtā enerģija paliek pie mums. No senčiem mantotās ēšanas tradīcijas mūsu tautai nav veselīgas arī tāpēc, ka pārsvarā lietojam dzīvnieku izcelsmes taukvielas gan gaļas produktu, gan piena izstrādājumu veidā, žāvējumi un kūpināti produkti satur daudz veselībai kaitīgo brīvo radikāļu, kas palielina risku saslimt ar audzējiem. …
