Ņemot vērā iepriekš aplūkoto, var secināt, ka tiesneši nevar pieņemt taisnīgus un nelikumīgus lēmumus. Situācija, kad abi jēdzieni taisnīgums un likumība vienlaikus neatbilst kāda subjekta skatījumam, ir gadījums, kad, kādu atšķirīgu vērtību un sociālo uzskatu dēļ, persona sodu var uzskatīt kā likumīgu, bet netaisnīgu. Lēmumi, ko pieņem tiesneši nevar būt pret likumu, taču taisnīguma izpratne ir atkarīga no katra indivīda vērtībām, attieksmēm un uzskatiem.
Rezumējot, taisnīgs un nelikumīgs sods nav iespējams, to nepieļauj jurista, šajā gadījumā tiesneša, ētika. Taisnīgs un nelikumīgs sods nav iespējams, jo likums pauž un aizsargā vispārējo taisnīgumu. Lai gan taisnīgums ir subjektīvi vērtējams, ko ietekmē citi faktori, vispārējo taisnīgumu ievērojot, lēmums nevar būt nelikumīgs. Iespējama ir tikai situācija, kad atsevišķs indivīds var likumīgu sodu interpretēt kā netaisnīgu, bet, tādā gadījumā, šīs personas taisnīguma interpretācija neatbilst vispārējam taisnīgumam.
Taisnīgu tiesu regulē un uzsver vairāki normatīvie akti, tostarp, Latvijas Republikas Satversme. Bez tam, tiesnešu ētikas kodekss nepieļauj nelikumīgu sodu.
Aristotelis, runājot par tikumību, iekļāvis būtisku atziņu. To pārfrāzējot var izdarīt secinājumu, ka taisnīga rīcība izraisa taisnīgu turpmāko rīcību, procesus un lēmumus vai sodus. Uzskatu, ka šī frāze attiecināma uz tiesnešu darbību un lēmumu pieņemšanu, to atbilstību likumam.
…