Imanta Ziedoņa vārdu Latvijā nezina retais, bet dzejnieka vārds nav viņa daiļrade. Tomēr arvien biežāk man nākas sastapties ar jauniem, zinošiem cilvēkiem, kuri jūsmo arī par rakstniekiem, kas savus darbus uzticējuši taustāmām grāmatām. Imanta Ziedoņa darbi nezaudē aktualitāti šodien, tiem tiek piešķirtas jaunas dvesmas, nedzirdētas skaņas, saglabājot dzejnieka mīlestību pret cilvēkiem un pasauli. Piemēram, fonds “Viegli”, kura dziesmu tekstos skan tikai Ziedoņa vārdi, vai arī festivāls “Laba Daba”, kur īsformāta izrādēs dzejnieka dzīves vērtību uztveri var gan saredzēt, gan sadzirdēt, tāpat arī uz lielo teātru skatuves, kā JRT.
Mūzika, tāpat kā dzeja, ir valoda, kas vieno simtiem cilvēku. Tieši tā arī Ziedoņa daiļrade ir vienojusi fondu “Viegli”. Mūziķi savas melodijas pin ar Ziedoņa vārdiem, rezultātā radot burvīgas dziesmas, kuras, pat nemanot, sāc dungot pastaigas laikā. Līdzīgi kā “Viegli”, arī citas grupas savā daiļradē iekļauj Imanta Ziedoņa tekstus. Piemēram, jauniešu vidū populārā grupa “Carnival Youth”, kuru dziesmas “Akmentiņi” un “Stūre” zina liela daļa Latvijas klausītāju. Iespējams, arī tāpat kā citus jaunos cilvēkus, iepriekš līdz galam nesaklausītais “Motocikls”, mani uzrunāja caur dziesmas skaņām. Spēcīgāk izjutu to, kādēļ šie vārdi ir tik saistoši. Jaunības azarts, degsme, izraušanās no ikdienas un tiekšanās pretī kaut kam lielam un neizzinātam. Manuprāt, jaunība cilvēka dzīvē ir posms, kad vairāk kā jebkad Ziedoņa vārdi savijas ar mirkli – ambīcijas, steidzīgais skrējiens pretī nākotnei, .....