Diemžēl, pagaidām ar visu notiekošo pasaulē, neviena valsts nav spējīga uzņemt tik milzīgu bēgļu skaitu. Apvienotā Karaliste un Kanāda ir apņēmušās uzņemt 20 000 bēgļu katra, līdzīgas iespējas piedāvā arī ASV. Tas, protams, ir pozitīvi, bet ar to nepietiek. Šī nav tikai Afganistānas krīze, šī ir reģionāla krīze, kuras iespaidā tās cilvēki ir jāsargā (LSM.lv 2021). Varbūt stratēģiskā ziņā “Taliban” ir mainījuši savu pieeju, izmantojot sociālos medijus un cenšoties izskatīties diplomātiski, taču patiesībā ir jābūt diezgan skeptiskiem. Jaunās pieejas mērķis ir tikt starptautiski atzītiem par pienācīgu Afganistānas valdību.
Manuprāt, Afganistānai bija jācīnās par savu brīvību jau labu laiku atpakaļ. Jā, ASV pieļāva krietni daudz kļūdu, kas rezultējās ar situācijas pasliktināšanos. ASV iebrukuma dēļ talibi pievienojās opozīcijā ārvalstu iebrucējiem, kā arī armijas izturēšanās pret valsts iedzīvotājiem pirmajos kara gados bija neadekvāta, kas rosināja naidu. Taču korupcija valdības augšgalā bija liels klupšanas akmens valsts atbrīvošanas procesā. ASV ģenerālis Marks Milijs Senāta komisijas sēdē sacīja: “Mēs palīdzējām būvēt valsti, bet mēs nevarējām izveidot nāciju” (Plūme 2021). Palīdzēt Afganistānai pēc pēdējo mēnešu notikumiem ir grūti. Protams, cilvēkus var mēģināt evakuēt, bet katra valsts cenšas domāt par sevi un glābj tos, kas kara laikā sadarbojušies un snieguši informāciju. Sekojoši, atliek tikai gaidīt un naivi cerēt, ka talibu solītais miers īstenosies, jo, diemžēl, visus izglābt pagaidām nav iespējams.
…