Pēc Manuela Alvareza Bravo (Manuel Alvarez Bravo) teiktā "Fotogrāfa galvenais instruments ir viņa acis. Savādi, taču daudzi fotogrāfi izmanto citu fotogrāfu acis savu vietā - gan no pagātnes, gan šodienas. Tādi fotogrāfi ir akli," var izsecināt, ka mūsdienās aizvien vairāk cilvēki saprot fotogrāfiju kā tehnoloģiju, nevis kā mākslu. Tiek bildēts jebkas, taču nav atrasta doma, ideja pašai fotogrāfijai. Manuprāt, fotogrāfs var būt jebkurš, bet īsts profesionāls fotogrāfs ar savu oriģinalitāti – retais. Uzskatu, ka fotogrāfiju var saukt par tehnoloģiju, tikai pateicoties tehnoloģijas, zinātnes attīstībai.
Ir 21. gadsimts, tehnoloģijas strauji attīstās, taču fotogrāfija ir un paliek fotogrāfija, neatkarīgi no tā par ko tā tiek uzskatīta – pirmkārt, fotogrāfijā ir jāsaskata jēga, lai tā spētu būt māksla, domāju, ka lielākoties fotogrāfi to arī cenšas realizēt, otrkārt - jāzina fotogrāfijas vēsture, lai runātu par tehnoloģiju attīstību un, tai skaitā arī apgalvot, ka fotogrāfija ir tehnoloģija. Iespaidojoties un piekrītot Irvinga Pennsa teiktajam: "Tortes fotografēšana arī var būt māksla." secinu, ka fotogrāfija tomēr lielākoties ir māksla, nevis tehnoloģija.
…