Vai esmu vīlusies kapitālismā un demokrātijā?

Demokrātija un kapitālisms – šos vārdus mēs zinām no skolās mācītā, kā arī ļoti bieži pateicoties daudziem masu informācijas līdzekļiem. Jēdziens demokrātija (sengrieķu demos ‘tauta’, kratos ‘vara’) burtiski nozīmē „tautas vara”. Demokrātijā kā valsts pārvaldes formā katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā. Mūsdienās pastāv galvenokārt pārstāvnieciskā demokrātija (pilsoņi balso par noteiktiem cilvēkiem un politiskām partijām, lai tie pārstāvētu viņus un viņu intereses): tauta ievēl pārstāvjus, kas gatavo un pieņem lēmumus viņu vārdā. Mēs visi savā ikdienas dzīvē izjūtam demokrātijas labās un stiprās puses – iespējas brīvi paust savu viedokli, līdzdarboties lēmumu pieņemšanā. Taču demokrātijai ir ne tikai stiprās puses – kur slēpjas tās vājums? Kāds Polijas avīzes redaktors A. Mihniks savā esejā ir teicis „Demokrātija nav nemaldīga, jo tajā notiekošajās debatēs visi ir vienlīdzīgi. Tas bieži noved pie manipulācijām un tādēļ tā var būt bezspēcīga pret korupciju. Tādēļ tik bieži pār izcilību uzvar parastība, pār cēlo zemiskais, pār patiesu kompetenci - tukši solījumi".