Dārgie biedri un kolēģi! Esmu šeit, lai izteiktu jums savas domas šajā jautājumā: “Vai ekonomiskā attīstība veicina kultūru?” Un jūs jau droši vien nojaušat, ka uz šo jautājumu nevar atbildēt viennozīmīgi. Kā jau mums visiem zināms, katrā pilsētā, valstī, reģionā un vispār – uz Zemeslodes ir vērojama nepārtraukta ekonomiskā attīstība, kas dažkārt mijas ar ekonomisko lejupslīdi. Tāpat ir vērojama kultūras attīstība. Bet vai starp šīm divām sfērām – ekonomiku un kultūru – pastāv kāda sakarība, attiecības? Un, ja pastāv, vai šīs attiecības ir veicinošas, vai gluži otrādi – traucējošas? Lai to noskaidrotu, vispirms nepieciešams noskaidrot un definēt, kas tad īsti ir ekonomika, attīstība un kultūra.
Sākšu ar ekonomiku. Ekonomika – no grieķu valodas “oikonomikē” – saimniekošanas māksla. Ekonomika – tā ir pasaules, reģiona vai valsts ražošanas un pakalpojumu nozares ar objektīvi noteiktām atražošanas proporcijām, ko regulē tirgus mehānisms un valsts ekonomiskā politika. Ekonomikas pamatmērķis ir vajadzību apmierināšana1.
Ekonomika kā zinātne māca ekonomēt, tas ir, “iegūt visvairāk no tā, kas mums ir”. Indivīdam tas nozīmē izmantot savas iespējas un savus ienākumus tā, lai gūtu vislielāko apmierinājumu vai ieguvumu. Sabiedrībai kopumā tas nozīmē izmantot cilvēku prasmi un enerģiju, zemi, ēkas un iekārtas, un citus ekonomiskos resursus tā, lai sasniegtu iespējami augstāku dzīves līmeni. Īsāk sakot, ekonomika – tā ir zinātne par vajadzību apmierināšanu. Tā ir daļa no mūsu ikdienas dzīves, jo, pirmkārt, mēs dzīvojam ekonomiskā sistēmā; otrkārt, katru dienu mēs veicam ekonomiskas darbības; un treškārt, mēs zinām jēdzienus, kurus lieto ekonomisti…
