Vai apgaismības idejas ir aktuālas mūsdienās?

Viljama Hārvija atklājums par asinsrites mehānismu, kas mūsdienās ir sadalījusies divās fizioloģijās : viena pēta norises vesela cilvēka ķermenī, otra-slima, ļauj laicīgi atklāt nāvējošas slimības. Ebolas slimības uzveikšanu, šobrīd aktuālās tēmas – covid vakcīnas izgudrošanu, un pat izdevies uzveikt HIV vīrusu izmantojot cilmes šūnas. Vislielāko atklājumu mikroskopijas vēsturē izdarīja angļu zinātnieks Roberts Huks, kurš arī pirmais izmantoja vārdu “šūna”. Pateicoties vairākiem atzinumiem, ir formulētas arī mūsdienu šūnu teorijas tēzes.
Vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, Johanness Keplers, kurš vislabāk zināms kā planētu kustības likumu atklājējiem, novēroja supernovu mūsu galaktikā un pierādīja, ka kosmoss nav nemainīgs. Arī mūsdienās ir aktuāla planētu un galaktikas izpēte, piemēram, par Marsu un pazīmēm par ūdens esamību uz šīs planētas, vai sasniegšanu par Mēness tumšo pusi, kura nav redzama no Zemes. Bez teleskopa, kuru 17.gs izgudroja Galilejs, zvaigžņu izpēte un astronomija būtu gandrīz neiespējama.
. Varu secināt tikai to, ka zinātnes pamati apgaismības laikmetā ir sniegušas attīstību mūsdienu zinātnei un tās pilnveidošanai visās dzīves sfērās un nozarēs.
…