Problēmsituācija- Vadība
SIA „X” pastāv 5 gadus( apģērbu franšīze Latvijā). Tā mērķauditorija ir iedzīvotāji ar vidēji augstu un augstu ienākumu līmeni, jo apģērbu cenas nav zemas, tomēr tās arī nevar pieskaitīt tikai pie luksus līmeņa precēm, kuras var atļauties tikai bagātāko slāņu patērētājs. Tā kā šajā veikalā preces netiek tirgotas lielos apmēros, īpaša uzmanība pārdevējam ir jāpievērš, lai iespējami katrs pircējs varētu justies veikalā īpaši gaidīts un gribēts. To nodrošina personāls, kura pienākumos ietilpst laipns un patīkams apkalpošanas serviss, uzraudzīšana, lai veikals būtu kārtībā (tajā ietilpst arī neliela uzkopšana no rīta), un tirdzniecības veicināšana, veidojot individuālu pieeju katram klientam un viņa vajadzībām.
Veikala vadību veido ģimenes saites starp tēvu (50g.) un meitu (27g.), nevienam gan no minētajiem nav specializētu zināšanu uzņēmējdarbībā – tēvs pēc izglītības ir grafiķis, bet meita – topošā grāmatvede. Darbiniekam sākot strādāt šajā uzņēmumā, vadība par sevi rada iespaidu, ka ir stingra, ar diezgan lielām prasībām, kas tajā pašā laikā ir pilnīgi saprotamas, ņemot vērā, ka apkalpošanas servisa līmenis Latvijā ir kritiskā līmenī un bieži vien mēdz būt klupšanas akmens daudziem uzņēmumiem, kas ekonomiskās krīzes rezultātā daļēji arī šī iemesla dēļ cieš zaudējumus un pat bankrotu. Izejot sākotnējo apmācību, tiek norādīts uz galvenajām lietām, kas būtu jāievēro apkalpošanas procesa laikā, piemēram, obligāta sasveicināšanās ar klientu brīdī, kad tas ienāk veikalā, arī informācija par uzņēmuma preci, kvalitāti utt.
Tomēr laikam ejot, varēja sākt just, ka šī personāla apmācība nebeidzas, bet pārvēršas par „mūžīgo apmācību”. Nemitīgi norādījumi no priekšniecības puses liek justies padotajam kā cilvēkam, kas nespēj veikt savu darbu pietiekami labi, turklāt aizrādījumi tiek izteikti aizskarošā veidā, ar pārākuma izjūtu pār padoto kā zemāk stāvošu personu. …
