Vācijas Federatīvās Republikas konstitūcijas vēsture

Līdz 1950. gada 8. februārī Vācija Federatīvā Republikas valdība vērsās pie visiem vāciešiem, pie okupācijas iestādēm un pie sabiedrības ar aicinājumu atjaunot Vācijas vienotību ar brīvās vispārējās vēlēšanās ievēlētu Nacionālo sapulci. Rietumvalstis tam piekrita, bet PSRS tam pretojās. Vācu tautas prasības pēc Vācijas apvienošanas tika paustas aizvien radikālākā veidā. Tāpēc, divu lielvalstu ASV un PSRS vadītāju sarunās Maltā tika atzīts, ka divu vācu valstu pastāvēšana apdraud Eiropas stabilitāti un, ka jāpanāk visas vācu tautas pavienošanu vienā valstī. Un 1990. gada 15.-16. jūlijā PSRS prezidents M.Gorbačovs par Vācijas apvienošanu veda sarunas ar Vācijas Federatīvās Republikas kancleru H.Kolu un ārlietu ministru H.Genšeru, kurās vienojās, ka apvienotai Vācijai ir jābūt brīvai. Vācijas Demokrātiskajā Republikā tiek veikti vairāki demokrātiski pasākumi, piemēram, konstitūcijā svītro pantu par Sociālistiskās Vienības partija vadošo lomu. Tiek atceltas agrākās amatpersonas. Par ministru prezidentu apstiprina demokrātiski noskaņotu valsts darbinieku Motrovu. Viņš apsola veikt tālākus demokratizācijas pasākumus un noslēgt līgumu starp abām Vācijas valstīm par saimniecisku, politisku un kultūras darba sadarbību. Vācijas apvienošanās bija notikusi uz demokrātiskiem pamatiem. Bijusī Vācijas Demokrātiskā Republika kā atsevišķa valsts savu pastāvēšanu bija beigusi. Apvienotās Vācijas satversmi noteic 1949. gada Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikums. Pamatlikums, kas bija rakstīts kā provizoriska jeb pagaidu konstitūcija, turpināja darboties un joprojām ir spēkā apvienotajā Vācijā.


…