1959.gada sākumā PSRS nosūtīja notu sēriju ar priekšlikumu noslēgt miera līgumu ar Vāciju, pievienojot līguma projektu, kas sastāvēja no 48 pantiem. Līguma projekts paredzēja piešķirt Rietumberlīnei īpašo statusu un saglabāt to līdz Vācijas apvienošanai. Tāpat līguma projekts aizliedza kodolieroču ražošanu un aprīkošanu ar to abas Vācijas puses. Rietumu valstu reakcija galvenokārt izrādīja protestu pret padomju vēlmi mainīt Berlīnes esošo statusu. Sākotnēji padomju puse uzstāja uz savas nostājas un apgalvoja, ka PSRS parakstīs miera līgumu ar jebkuru Vācijas valsti (t.i. ar VDR), neskatoties ne uz ko. Pamatojoties uz šo, tai tiks nodotas visas kontroles tiesības komunikācijas jomā starp VFR un Rietumberlīni, taču „ja Rietumvalstis mēģinās tam traucēt, tās sagaidīs Vācijas Demokrātiskajā Republikā izvietotie padomju karaspēki” . Vēlāk PSRS atslābināja savu pozīciju. No 11.maija līdz 20.jūnijam un no 13.jūlija līdz 5.augustam notika Ženēvas sanāksme, kur piedalījās četru valstu ārlietu ministri un abu Vācijas valstu pārstāvji. Sanāksmes rezultāti nebija efektīvi, taču atslāba sasprindzinājums. Pēc tikšanās ar ASV prezidentu Eizenhaueru, Hruščovs 1959.gada 30.septembrī pavēlēja nenoteikt nekādas laika robežas pārrunu veikšanai. Pārrunas tā arī nenotika un 1960.gada 2.aprīlī vizītes laikā Francijā Hruščovs atjaunoja jautājumu par miera līguma noslēgšanu starp PSRS un to Vācijas valsti, kura tam piekritīs. Rietumos tas tika uzskatīts kā draudu parakstīt līgumu ar VDR atjaunošanu. Situācija atkal sasprindzinājās, taču tā atslāba pirms jauna Amerikas prezidenta vēlēšanām. 1961.gadā uzcelts Berlīnes mūris, taču miera līgums tā arī nav parakstīts. Sociāldemokrātu nākšana pie varas rezultātā 1970.gadā tika parakstīts līgums starp PSRS un VDR, kas atrunāja robežu neaizskaramību, atteikšanos no teritoriālajām pretenzijām un iespēju apvienot VDR ar VFR.
Jaunā asā krīze Centrālajā Eiropā, Berlīnē, noslēdzās ar Berlīnes mūra uzcelšanu 1961.gada 13.augustā. Mūrim bija strikti jāatdala sociālisma nometne no Vācijas Federatīvās Republikas un jāaptur pieaugošo Vācijas Demokrātiskās Republikas bēgļu plūsmu uz rietumiem. Mūris kļuva par Vācijas un Eiropas sadalīšanas kulminācijas simbolu. Tas kļuva gan par spēka pazīmi, gan vājuma arī. Pakāpeniski tika atzīts zaudējums ekonomiskajā un politiskajā konkurencē ar kapitālismu.
…
