Pirms dažām dienām medijos izskanēja ziņa, ka Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Horsts Kēlers paziņoja par savu atkāpšanos no amata, jo nespēja samierināties ar kritiku no savas tautas puses, kuru viņam vajadzēja uzklausīt par nepārdomātiem izteikumiem par Vācijas militārām interesēm ārzemēs.
Kā tiek vēstīts interneta portālā „diena.lv” , Vācijas prezidents pieļauj spēka izmantošanu Somālijā, lai aizsargātu tirdzniecības ceļus un novērstu reģionālo nestabilitāti. Prezidenta pārstāvji vēlāk centās paskaidrot, ka viņu vadītājs nevēlējās uzsākt nekādus militārus uzbrukumus ne vienā valstī. Ideja bija saistīta ar to, ja gadījumā vācu ūdenstransportam dotajā reģionā uzbruktu somāliešu jūraspirāti, tad pastāv iespēja, ka tiks izmantots vācu militārais spēks, cīņā pret dotā uzbrukuma veidu. Taču vāciešiem par prezidenta teikto izveidojās pavisam citādāka aina, uzskatot, ka Vācija tīši izmantos savas armijas spēku kā līdzekli, lai aizstāvētu biznesa intereses Somālijas ūdeņos – rezultātā Vācija tiks iesaistīta militārā konfliktā ārvalstīs. Vācu mediji vairākkārt ir norādījuši, ka prezidenta vārdi var tikt uztverti ļoti divdomīgi. Vācu laikraksts „Suddeutche Zeitung” savā rakstā norādīja, ka lietojot nepareizā kontekstā vārdus, tie var būt ļoti bīstami, līdz ar to, prezidentam pirms ko teikt ir nepieciešams vairākkārt apdomāt vai to saturs sevī neietver divdomīgi informāciju, kas var nākt par ļaunu Vācijas tēlam pasaulē.
Pie šī aspekta var atzīmēt, ka lielākā daļa vāciešu ir ļoti negatīvi noskaņoti pret viņu karaspēka līdzdalību Afganistānas misijā. Daudzi uzskata, ka Vācijai nav jāiesaistās nekādos militāros konfliktos, tai ir jābūt vienmēr neitrāli noskaņotai. No tā izriet, ka prezidenta teikto, vācu sabiedrība uztvēra kā iespējamo saukli par militāro iejaukšanos svešo zemju teritorijās.
Vācijas 21.gs. ārpolitika ir vērsta uz mierīgām, ekonomiski izdevīgām un stabilām attiecību veidošanām ar ārvalstīm. 21.gs Vācija cenšas sevi pozicionēt pasaulē kā ekonomiski un politisku stabilu, demokrātisku, atvērtu, draudzīgu un miermīlīgu valsti. Vācija pēc Otrā pasaules kara valda ļoti piesardzīga attieksme pret nacionālismu un militārām operācijām ārzemēs. No visām kontinentālās Rietumeiropas valstīm tieši Vācija visvairāk tiek pakļauta angļu valodas un tās kultūras ietekmei. Valdošā amerikanizācija Vācijas kultūrā netiek nosodīta kā Francijā, jo, ja vācieši sāktu publiski izrādīt savu nepatiku pret svešzemniekiem, pret to kultūru un valodas lietojumu, plašajā pasaulē atkal tiktu iedragāts Vācijas tēls.
