Lieldienas. Kas ir Lieldienas? Lieldienas ir gadskārtēji svētki, kuros piemin Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Lieldienas ir nozīmīgākie svētki kristiešu kalendārā. Šos svētkus svin pirmajā pavasara svētdienā pēc pilnmēness iestāšanās. Vairāku citu baznīcas svētku datumus laikā no Septuagesima svētdienas (devītā svētdiena pirms Lieldienām) līdz pat Adventes pirmajai svētdienai nosaka atkarībā no Lieldienu datuma. Ar Lieldienām saistās arī 40 dienu ilgais gavēnis, kas sākas Pelnu trešdienā un beidzas Svētās sestdienas pusnaktī, dienu pirms Lieldienu svētdienas. Svētā nedēļa sākas ar Pūpolu svētdienu, iekļauj krustā sišanas dienu - Lielo piektdienu, un beidzas ar Svēto sestdienu. Tad nāk Lieldienu oktāva, kas sākas ar Lieldienu svētdienu un beidzas nākamajā svētdienā. Lieldienu oktāvas laikā agrīnās kristietības periodā jauniesvētītie nēsāja baltas drānas. Baltā ir Lieldienu liturģiskā krāsa, kas simbolizē gaismu, skaidrību un prieku.
Ar Lieldienām ilgus gadus Eiropā sākās jaunais gads ar tradicionālo Saules sagaidīšanu. Pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām. Lieldienas tika svinētas trīs dienas. Vēstures avoti liecina, ka līdz viduslaikiem Lieldienas svinētas veselu nedēļu, vēlāk ierobežotas līdz trim dienām.
Pūpolu svētdienā pēc tautas tradīcijām, kaut vienam no mājas ļaudīm agri no paša rīta jāpieceļas un jānoper ar pūpolu žagariņiem pārējie mājas ļaudis, skaitot:
Pūpols, pūpols - apaļš kā pūpols,
Vesels kā rutks, lunkans kā žagars,
Sarkans kā ābols, zaļš kā zars,
Drošs kā lauva, veikls kā vāvere.
Veselība iekšā, slimība ārā.…
