Uztvere tiek klasificēta ar vairākām likumsakarībām: veselums, strukturālais raksturs, apjēgšana, percepcija un atlase.
Uztveres veselums tiek traktēts ar attēlojamā objekta kopējo atspoguļojumu vienotā telpā un laikā, kas paspilgtina subjekta vīziju par savstarpējo mijiedarbību.
Starp uztveres veselumu pastāv tās pretējā dominante – strukturālais raksturs, t.i., cilvēka tendence uztvert atsevišķas sastāvdaļas, atdalot tās no kopējā satura.
Apjēgšana klasificē semantisko elementu struktūras vienību un palīdz to definēt un traktēt lingvistisko bāzi. Ja saskarsme norit pilnīgi svešā vidē komunicējot ar nezināmiem cilvēkiem, tad izzināšanas process norit ar sajūtām. Objekta apjēgšana noris tad, kad tas ir apjēgts un izprasta tā būtība. Dzintra Menziņa vienmēr uzsvēra savos darbos par uztveres saistību ar domu, runu mijiedarbošanos un realitātes apjaušanu. Mūsdienās mēdiji „kolektīvai apziņai” sniedz plašu informācijas klāstu, kas palēlina cilvēka matreālo dzīvi, tādēļ ir vienmēr svarīgi pielietot savā domāšanā uztveres filtrus, kas palīdz objektīvi izvērtēt pasaules telpu.