Mācību metožu problēma ir viena no svarīgākajām un aktuālākajām pedagoģijas teorijā un skolu praksē. No tās pareizas izpratnes lielā mērā atkarīga skolotāja profesionālā meistarība, viņa radošā darba panākumi un skolēnu sekmes.
Vārds ‘’metode’’ cēlies no grieķu vārda methodos un nozīmē – ceļš, pa kuru iet. Metodi tiešām varam salīdzināt ar ceļu pa kuru cilvēks virzās uz kādu mērķi: zinātnieks pētī attiecīgu parādību, rūpnīca ražo noteiktu produkciju, ārsts ārstē slimnieku. Skolotājs māca skolēnus.
Visos šajos gadījumos cilvēka darbību raksturo mērķtiecīga un savā starpā saistītu paņēmienu sistēma. Šādā nozīmē tad arī dzīvē runājam par pētīšanas, ražošanas, ārstēšanas un citām metodēm. Ar mācību metodi saprotam skolotāja un skolēnu didaktiskās sadarbības paņēmienu sistēmu, ar kuras palīdzību skolēni apgūst jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas, vienlaikus attīstot arī savas izziņas spējas (domāšanas procesu stimulējot).…