Neviens nav perfekts. Šāds izteikums nereti tiek attiecināts uz (visbiežāk – savām) kļūdām, kuras tiek pieļautas daudzu un dažādu iemeslu dēļ. Vai organizācija var būt perfekta? Vai tā var darboties tā, lai visi tajā strādājošie dziļi sirdī ticētu un apzinātos, ka viņi strādā pasaules labākajā organizācija un ka nekur citur neietu par nekādu naudu? Kādiem priekšnoteikumiem jābūt, lai kāda organizācija nonāktu līdz šādiem apstākļiem, kuri padara tās darbiniekus par laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē? Līdz šim tas nav izdevies nevienam uzņēmumam, nevienai kompānijai, koncernam, korporācijai vai mazam ģimenes uzņēmumam. Pienāk laiks, kad arī stabils uzņēmums beidz savu pastāvēšanu, arī vienā no pasaules darba vides ziņā pievilcīgākajiem uzņēmumiem – Google – pastāv tāda lieta kā kadru mainība un neapmierinātība, sevišķi tagad, kad darbinieki jūt, ka kompānijā vairs nav iespējams gūt tik galvu reibinošus panākumus karjerā kā viņu priekšgājējiem.
Runā, ka viss notiek cilvēku galvās, pat, ka visu slimību sākums esot galvā. Tātad teorētiski ir iespējams, ka grupiņai ideāli domājošu cilvēku ar savu ideālo darbu ir iespējams uzbūvēt ideālo organizāciju, kurā es gribētu strādāt? Mūsdienās ir pieejama pietiekami liela teorētiskā bāze, lai šādu uzņēmumu izveidotu, tāpat mūsu senči ir rādījuši paraugu, kā nevajag vadīt uzņēmumu. Banka Baltija, ASV investīciju banka Lehman Brothers1 un virkne citu šķietami ģeniālu uzņēmumu liktenis un to darbības vēlāka analīze pastāsta mums priekšā, kā nekādā gadījumā nevajag darīt. …
