"Uz redzēšanos un paldies, mans gadsimt, ka varam būt ne tikai meitas, sievas un mātes!" Kristiāna Kolanža

Emocionālākās, bet ne visvājākās ir šīs pasaules daiļā dzimuma pārstāvēs. Stratēģija „salauzt” sieviešu gribu ne vienmēr ir pareiza, tieši pretēji – tā izraisa vēlmi nepadoties un raudzīties nākotnē. N. Cokovska grāmatā „Baltijas debesis”, kur attainoti Otrā pasaules Kara laika notikumi Krievijā, šāda stratēģija bija vērojama no vācu puses.
Sieviešu patstāvību veicināja karš. Visā Eiropā sievietes ieguva tiesības strādāt un vēlēt tikai 20. gadsimta sākumā, kas saistīts ar abiem Pasaules kariem, kad bija vajadzīgas darba rokas gan rūpniecības uzņēmumos, gan citās nozarēs. Ir teiciens, ka karš maina ikkatru cilvēku un es tam piekrītu, taču neatzīstu to, ka tas kā pēc burvju mājiena liktu sievietēm apzināties savas spējas. Karš bija tikai viens no tā ierosinātājiem un romāna „Baltijas debesis” iespaidā, tas tiks vairākkārt ņemts kā piemērs un atkārtoti analizēts no dažādām tā pusēm.…