No Ulriha Beka grāmatas „Riska sabiedrība//Ceļā uz citu modernismu” izvēlējos analizēt un izteikt savas domas par teikumu:„Угроза жизни, которую несет с собой развитие цивилизации, касается обобщенного опыта всей органической жизни, связывающего жизненные потребности человека с потребностями растений и животных.” Bija diezgan sarežģīti teikumu pārtulkot latviešu valodā, lai tas nezaudētu savu nozīmi. Latviešu valodā šis teikums varētu tikt tulkots šādi: „Cilvēces apdraudējumu, kuru sevī ietver civilizācijas attīstība, skar visu organisko radību pieredzes vispārinājumu, kas saistāms ar cilvēka dzīves prasībām, kā arī augu un dzīvnieku vajadzībām.” Šā teikuma galvenā doma, no mana viedokļa skatoties ir, ka procesi – civilizācijas attīstība un civilizācijas bojāeja norisinās vienlaicīgi, un tajos liela loma ir cilvēka un citu dzīvo organismu attiecībām.
Ir izveidojušās un pastāv daudz dažādas teorijas, mīti par civilizācijas bojāeju. Šīs teorijas balstās gan uz zinātniskiem faktiem, gan uz ļaužu fantāzijas pamata. Sākot ar to, ka civilizācija ies bojā vispasaules plūdos un beidzot ar kodolziemu. Katrai teorijai ir zināma devas patiesības, bet vienalga vai tie būs plūdi, vai kodolziema, pie civilizācijas bojāejas būs vainojama pati civilizācija. Piemēram, plūdi var rasties kūstot lielajiem ledājiem, tādejādi ievērojami palielinot ūdens līmeni okeānos, upēs, ezeros, kā arī citā ūdens tilpnēs. Ledāju kušana saistīta ar atmosfēras piesārņošanos, un ozona slāņa bojājumiem, kas rada „siltumnīcas efektu”- palielinās vidējā pasaules temperatūra. Piesārņojumu rada civilizācijas attīstība – rūpniecība, industrializācija, datorizācija utt. Tātad apstiprinās iepriekš teiktais, ka civilizācijas attīstība un bojāeja norisinās vienlaicīgi. Jāpiebilst, ka es esmu piekritējs teorijai, ka civilizācija attīstīsies līdz zināmai robežai, un tad iznīcinās pati sevi. Pēc pašiznīcināšanās, kad nebūs vairs nevienas dzīvas radības, tajā skaitā arī augi, civilizācija atkal sāks attīstīties. Sākot no pavisam maziem mikroorganismiem, līdz pēc vairākiem miljoniem, miljardiem gadu atkal būs nonākusi līdz tādai attīstībai, kas sevī ietvers datorizāciju, rūpniecību un citas attīstītas civilizācijas lietas. Tas ir kā „vāveres ritenis”, skrien ātri vai lēni, nonāk vienalga punktā, no kuras ir sācis skriet.…