Es izvēlējos rakstīt par Ulmaņa laikiem, jo, manuprāt, šis laiks ir bijis ļoti svarīgs Latvijas valsts attīstībai, kā arī man bija interesanti uzzināt par to, kā agrāk bija dzīvojuši latvieši, cīnījušies un ieguldījuši milzīgu darbu savas valsts izveidošanā un attīstībā. Tajā laikā norisinājās daudz dažādi svarīgi notikumi mazajai un nevienu neievērotajai Latvijai. Tos paveica Kārlis Ulmanis. Viņš ieviesa Latvijā jaunu, cerību pilnu laikmetu. Lai gan daudzi vēsturnieki un Ulmaņa laika biedri saka, ka viņš ir cilvēkus pievīlis, rīkojies nekaunīgi, gribējis varu sagrābt tikai savās rokās, uzvedies kā fašists, es tik un tā domāju, ka viņš ir paveicis varenus darbus savas tautas labā, jo kas zina, kāda būtu Latvija tagad, ja pie varas nebūtu nācis Kārlis Ulmanis. Piemēram, mana vecmāmiņa pilnībā atbalsta Ulmani, jo viņš esot bijis vienkāršs un galvenais godīgs cilvēks. Uz darbu Ulmanis esot braucis ar tramvaju, nevis savu personīgo mašīnu un vairākiem miesassargiem, jo viņam neesot bijis iemesla baidīties no citiem, tāpēc, ka neesot darījis neko sliktu un negodīgu. Un tieši tāpēc es izvēlējos rakstīt par viņu un laiku, ko dēvē par Ulmaņa laikiem, jo man tik tiešām gribējās painteresēties par šo tēmu. Ir trīs lietas vai piemēri, kuri man ir palikuši atmiņā saistībā ar šo laiku un raksturotu to.
Pirmā lieta, kas raksturotu šos laikus, noteiktu būtu Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums 1934. gada 15.maijā, kurā viņš iesaistīja visus spēka struktūru vadītājus: A.Bērziņu - aizsargu organizācijas vadoni, J.Balodi - kara ministru un V. Gulbi – iekšlietu ministru.…
