Tūrisms Latvijā un ārpus tās padomju periodā pagājušā gadsimta 70.-80.gados

Ceļojuma galvenais mērķis bija redzēt Sanktpēterburgas gaišās naktis, jeb kā tās sauc vietējie – „belije noči”. Tieši tāpēc laiks, kad viņi devās ceļā bija jūnija beigas. Ekskursijai uz Sanktpēterburgu varēja pieteikties pašdarbnieki, kopā apmēram 30 cilvēku. Transporta veids bija lidmašīna, tā pacēlās Rīgā un nolaidās Maskavā, kurā bija jāpavada divas naktis, lai tālāk dotos uz Sanktpēterburgu. Pārtiku ņēma līdzi, jo bija praktiski neiespējami izstāvēt garās rindas Maskavas veikalos. Serviss lidojuma laikā esot bijis ļoti slikts – tā kā ārā bija auksts laiks, tad lidmašīnas salonā pirms lidojuma tika sapūsts siltais gaiss, bet efekts bija īslaicīgs – nācās salt visu lidojuma laiku... Lidmašīna, kuras marka bija IL, lidojuma laikā esot čīkstējusi un grabējusi, tādējādi radot nedrošības sajūtu un diskomfortu. Apmešanās vieta bija viesnīca “Centraļnaja”, kura atradās pie Sarkanā laukuma. Šī viesnīca piedāvāja augstas klases servisu, par kuru, protams, bija jāmaksā. Piemēram, televizora īre izmaksāja 1 rubli pa diennakti, kas tādas klases viesnīcā neskaitījās pārāk dārgi. Ceļojums turpinājās autobusā, un visa grupa gida pavadībā devās uz Sanktpēterburgu. Galvenie apskates objekti: Zelta Ermitāža (viens no ievērojamākajiem apskates objektiem bija krievu juveliera meistarstiķis – zelta blusa un kariete ar 12 zirgiem, kurus bija iespējams saskatīt tikai mikroskopā), Ziemas pils, un citi ne mazāk ievērojami vēstures un kultūras pieminekļi. Ekskursijas notika milzīgā ātrumā, jo apskates vietas parasti aptvēra ļoti lielas teritorijas(lielas pilis, dārzi, muzeji). Ieejas maksa pārsvarā bija simboliska (attiecībā pret tā laika algām). …