Trīsdesmit gadu karš

Vācu Romas impērijas iekšējo problēmu dēļ aizsākās konflikts, kas drīz vien no lokālas militāras sadursmes pārauga Eiropas mēroga karā. Pārējās Eiropas valstis notikumus vācu zemēs izmantoja kā ieganstu, lai iesaistītos konfliktā un risinātu samilzušās starpvalstu attiecību problēmas. Trīsdesmit gadu kara iemesls, būtībā, bija, tajā laikā Eiropā pastāvošais, saspīlējums attiecības starp katoļiem un protestantiem. Trīsdesmit gadu kara dalībnieku motīvi bija dažādi. Reliģiski motīvi bija Katoļu baznīcai, kas centās atjaunot savu agrāko stāvokli visā Vācijas teritorijā, arī mēģinot to izdarīt ar vardarbīgām metodēm. Šī situācija radīja saspīlējumu ne tikai starp dažādām valstīm ar dažādu ticību, bet pat vienas valsts iedzīvotājiem. Trīsdesmitgadu karš sākās kā ticības karš, bet izvērtās par karu, kurā dalībnieki cīnījās par spēku samēra izmaiņām Eiropas politikā. Šis karš sākās 1618. gadā, kad Čehijā tika gāzta Hābsburgu vara un beidzās 1648. gadā ar Vestfālenes mieru.
Karš sadalījās četros posmos. Pirmais no tiem ir t.s. Čehijas posms. Čehi centās politiski atdalīties no Austrijas. Katoļi pret protestantiem. Tika pārkāpti Čehijas likumi, apsolītās brīvības no Austrijas puses netika ievērotas. Prāgā uzliesmoja nemieri. No Čehijas tika padzīti jezuīti. Izšķirošā kauja notika 1620. gadā pie Baltā kalna Prāgas tuvumā, kur uzvarēja austrieši.…