Saskaņā ar Cicerona darbu „Orators”, oratoram ir jāizdara trīs lietas, lai pārliecināšana būtu veiksmīga un lai viņš varētu uzvarēt tiesas prāvu: jāpierāda savas puses taisnība, jāiemanto klausītāju uzticība un jārada klausītājos runātājam nepieciešamās emocijas.
Cicerons savu pirmo runu pret Katilīnu, kuru viņš sniedz senātā, iesāk ar pārmetumiem Katilīnai. Tādā veidā viņš jau no paša sākuma cenšas pret Katilīnu vērst senātu. Tāpat runas sākumā Cicerons cenšas iebiedēt Katilīnu, sakot, ka visi viņa nodomi jau ir zināmi un līdz ar to var teikt, ka tie ir apturēti.
Cicerons vēlas sodīt Katilīnu, un, novērstu no sevis negatīvas klausītāju emocijas, viņš min vairākus piemērus, kad noziedznieki tika sodīti ar nāvi, pārkāpjot konstitūciju, jo saskaņā ar konstitūciju, apsūdzētajam jādod iespēja vērsties pie tautas, kura viņu var attaisnot. Bet, tā kā tautā bija daudzi Katilīnas atbalstītāji, Katilīna varētu tikt attaisnots, un Cicerons nevēlējās sniegt Katilīnai iespēju vērsties pie tautas. Cicerons min, ka senāts jau ir izteicis spriedumu, ka Katilīnai ir jāmirst, tomēr šis spriedums nav īstenots. Tādā veidā viņš vēlas parādīt to, ka nav šaubu, ka Katilīna agrāk vai vēlāk tiks sodīts.
Cicerons nosauc iemeslu tam, kādēļ Katilīna līdz šim vēl nav sodīts – tas ir tādēļ, ka joprojām ir cilvēki, kuri vēlas to nepieļaut. Lai gan šis iemesls varētu nozīmēt senāta un konsulu nespējību ātri apturēt Katilīnu, Cicerons to pasniedz tā, it kā šī vilcināšanās būtu jau no paša sākuma iecerēta. Šādā veidā viņš cenšas pārliecināt senatorus un pašu Katilīnu, ka apsūdzētais vairs neko nenosaka. Tāpat Cicerons saka, ka, kamēr Katilīna būs brīvībā, viņš tiks nepārtraukti pieskatīts, kas arī dod iespaidu, ka Katilīna vairs neko nevarēs izdarīt savā labā, kā arī nevarēs kaitēt republikai.
…
