ASV piekopj kapitālistisku pieeju – ja pēc ziņojuma valsts kasē atgriežas nelegāli garām aizplūdusī naudiņa, ziņotājs saņem ievērojamu daļu no kopējās summas, parasti 10-30% apmērā. Iespaidīgākā summa aizmaksāta pērn rudenī, papildinot kāda trauksmes cēlēja kontu par 39 miljoniem dolāru. Eiropā plašāk izplatīta ir pieeja, ka persona nesaņem atlīdzību, jo tiek pieņemts, ka cilvēks rīkojas sabiedrības, nevis savu interešu labā. Tas ir vairāk sirdsapziņas un demokrātiski atbildīgas rīcības jautājums. Ne velti arī Saeimas deputāti Trauksmes celšanas likuma trešajā lasījumā vairākkārt uzsvēra, ka tas ir sabiedrības kultūras un uzskatu maiņas projekts, lai ikviens saprastu, ka neatkarīgi no smaguma pakāpes noziedzīgas darbības nav tolerējamas.
Trauksmes celšana pasaulē kļūst arvien aktuālāka. Līdzīgi likumi pēdējo gadu laikā tika pieņemti Beļģijā, Īrijā, Slovākijā, Nīderlandē, Francijā, Zviedrijā un Lietuvā. Latvijā Trauksmes celšanas likums ir jaunums, bet cilvēki pamazām kļūst aktīvāki un sāk ziņot par dažāda veida pārkāpumiem. Pirmo divu mēnešu laikā, kopš Trauksmes celšanas likums stājās spēkā, tika saņemti četrdesmit septiņi ziņojumi, kas pierāda, ka Latvijas iedzīvotāji nav tik skeptiski par savu spēju kaut ko ietekmēt un mainīt, kā tas varētu likties, piemēram, analizējot zemo aktivitāti vēlēšanās. Protams, likums nav pilnīgi perfekts, pie daudz kā ir jāpiestrādā un likuma darbību būtu vērts analizēt vismaz reizi gadā, kā arī šo jomu ir jāattīsta plašāk, kā rezultātā vairāk tiks iesaistīta sabiedrība un celts tiesiskums.
…
