Trauksme ir dabiska cilvēka reakcija uz briesmām, kas ietekmē kognitīvās, fizioloģiskās un uzvedības sfēras. Organisma reakcija uz stresoru iedalās trīs stadijās: trauksmes stadija, rezistences stadija, izsīkuma stadija. Pirmās stadijas funkcija ir mobilizēšana, tādēļ funkcionālās spējas samazinās. Rezistences stadijā dominē pretošanās (funkcionālo spēju paaugstināšanās) jeb adoptācija, pat pret citiem tieši nesaistītiem stresoriem. Izsīkuma stadija ir atkarīga no organisma rezervēm, kā arī kompensācijas efekta, raksturīga atkārtota funkcionālo spēju samazināšanās. Trauksme pirms sacensību periodā sportistiem neļauj sasniegt vēlamo rezultātu, jo dominē trauksmes un izsīkuma stadija.
....
Darbības, kas veicamas regulāri treniņu procesā, lai samazināt trauksmes negatīvo ietekmi uz sacensību rezultātu:
1. patstāvīga emociju analīze. Veicot detalizētu trauksmes analīzi (cēloņu meklēšana, koncentrācija uz pozitīviem pagātnes notikumiem), sportists iegūst izpratni par tās pozitīvām ietekmēm, kas radīs drošības sajūtu un paaugstinās spēju vadīt trauksmes izjūtas. J.Kreti apraksta, ka trauksmes vadīšana ir atkarīga no sportista pašregulācijas un trauksmes interpretācijas. Piemēram, sportistam nav jāuztver trauksmi kā baiļu un vājuma izpausmi, bet gan kā gatavību maksimālajām slodzēm.