Kas īsti ir draudzība? Magnēts, kas pievelk divus vai vairākus cilvēkus; vajadzības izpausme pēc sarunu biedra un līdzjutēja; cēluma un labsirdīguma izpausme; vai varbūt pat merkantilisma un utilitārisma izpausme? Katram ir savs skatījums uz draudzību. Taču diezin vai, balstoties uz savu priekšstatu par to, mēs varam novērtēt savu draudzību ar kādu cilvēku, jo to spēs tikai laiks.
Ne velti saka, ka cilvēks bez draugiem ir nabags. Tam piekritīs ikkatrs. Pat tās cilvēks, kurš dod priekšroku vientulībai. Jo arī tāds cilvēks nevar nedraudzēties ar kādu. Vienkārši viņam ir savs priekšstats par draudzību un savs draudzēšanās veids. Tā vai citādi viņam ikdienā jākomunicējas ar citiem cilvēkiem. Gadījumā, ja viņš nedzīvo uz vientuļas salas un nav pilnībā izolēts no sabiedrības. Tātad dzīvē nav iespējams izvairīties no draudzības, kaut no tās aizsākumiem. Cits jautājums ir, vai katram palaimējās iepazīt īstās draudzības brīnišķīgumu. Cilvēki mēdz nodzīvot visu mūžu, tā arī to neiepazīstot. Kāds jau bērnībā satiek cilvēku, kurā redz savu labāko draugu līdz mūža galam. Kāds atstāj savu bērnības draugu pagātnē un, jūtot pievilkšanas spēku, sadraudzējās otrreiz ar citu cilvēku. Kāds, plašā savu draugu lokā mēģinot atrast to īsto, vairākkārt kļūdās, pārsteidzīgi piešķirot viņam ‘’vislabākā drauga’’ nosaukumu, un pēc tam piedzīvo vilšanos. Kāds varbūt nemitīgi atrodas drauga meklējumos, ieskatoties katrā un mēģinot atrast viņā atbilstību saviem drauga parametriem: kopīgas intereses, ieradumi, uzskati, raksturu līdzība, abpusējā simpātija, uzticēšanās, vēlamo rakstura un varbūt pat fizisko īpašību esība. Savukārt romantiķi gaida, kad īsta draudzība atnāks pati kā dzīves sniegtā dāvana. Tātad katrs mēģina saķert draudzības pavedienus atšķirīgi, bet tikpat svarīgi ir arī tos noturēt, lai sapīt izturīgu, stipru draudzību.
Cilvēkam nav iespējas dzīvot idillē.
…