Tiesiskais (tiesisks) darījums.
“… Saskaņā ar CL 1403. pantu tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. Tiesiskais darījums ir nozīmīgākais juridiskais instruments, kuru indivīdi, darbojoties privāto tiesību jomā, izmanto savu mantisko un nemantisko interešu īstenošanai.
Tiesiskais darījums tā teorētiskās un prakstiskās nozīmes dēļ ir pats svarīgākais civiltiesību institūts. Protams, tiesiskā darījuma institūts dzīvē netiek izmantots abstraktā veidā, jo noslēgti tiek konkrēta veida darījumi, piemēram, pirkuma līgumi u.c. Tiesiskais darījums kā vienojošs tiesību institūts aptver visiem civiltiesībās pazīstamajiem tiesisko darījumu veidiem kopīgās pazīmes.
Tiesiskais darījums ir tiesību subjekta gribas akts, kas rada tiesiskas sekas. Tiesiskās sekas iestājas tāpēc kā šo seku iestāšanās ir gribēta. Tā kā tiesiskā darījuma izdarīšanai ir nepieciešams gribas izteikums, tad tiesisks darījums nekad nevar notikt bezdarbības formā.
Tiesiskais darījums ir darbība, kas vērsta uz tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu...”1.
Tātad, var secināt, ka tiesisks darījums ir darbība, kas ir izdarīta atļautā kārtā uz tiesisko attiecību nodibināšanas, izbeigšanas vai pārgrozīšanas pamata. Tas ir juridiskais instruments, ko sabiedrība, darbojoties privāttiesību jomā izmanto savu mantisko vai nemantisko interešu realizēšanai.
Tiesiskais darījums vissvarīgākais civiltiesību institūts, jo tam ir būtiska teorētiskā un praktiskā nozīmē civiltiesību nozarē. Tiesiskā darījuma pamatā ir civiltiesībās zināmas tiesisko darījumu kopīgas pazīmes.…
