Mūsdienu komercdarbībā līgumiem ir ļoti liela nozīme. Bez tiem komercdarbība vispār nevar eksistēt. Līgumi komercdarbībā var būt lieli un mazi, īstermiņa un ilgtermiņa, izdevīgi un neizdevīgi. Tie var būt arī likumīgi, nelikumīgi un apstrīdami. No tā, cik pareizi līgums ir sastādīts, cik precīzi tas ir noformulēts, atkarīgs, cik veiksmīga būs komercdarbība. Tāpēc komerciālo un saimniecisko līgumu un kontraktu sastādīšanai veltīta vesela virkne speciālās literatūras. Komersantam jāatceras, ka jo sarežģītāk ir darījums, jo līgums ir lielāks. Tādējādi līgumslēdzējiem jābūt ļoti uzmanīgiem, slēdzot līgumus. Apskatīsim līguma jēdziena būtību.
Līgums ir divu vai dažu fizisku vai juridisku personu savstarpējā vienošanās par tiesisko attiecību noteikšanu, izmainīšanu vai likvidēšanu. Civiltiesiskie līgumi parasti ir saistības, saskaņā ar kurām viena puse uzņemas nodot kādu lietu, izpildīt darbu vai sniegt kādu pakalpojumu, bet otra puse uzņemas samaksāt par šo lietu, darbu vai pakalpojumu noteiktu cenu. Katrai pusei ir tiesības prasīt no otras uzņemto saistību izpildīšanu. Galvenos līguma noteikumus parasti papildina ar citiem precīzākiem un papildinošiem noteikumiem. Piemēram, līgumā par piegādi bez preču nosaukuma arī ieraksta nosacījumus par to daudzumu, sortimentu, kvalitāti, nodošanas vietu, termiņiem, taru utt. Šinī līgumā var būt iekļauti arī punkti par transportēšanas izdevumu segšanu, preču apdrošināšanu un tehnisko apkopi ekspluatācijas apstākļos. Atkarībā no tā, cik skaidri visi šie punkti ir izklāstīti, līgumslēdzējiem būs vieglāk pierādīt savu taisnīgumu nesaskaņotību rašanās gadījumā. …
