Tiesiskā kultūra mūsdienās parāda sabiedrības tiesisko apziņu, tās garīgo, politisko, ekonomisko apziņas līmeni, jāsaka, ka tiesiskā kultūra funkcionē kopā ar visām parējām apziņas kultūrām. Tieslietu kultūra raksturojama kā taisnīguma, likumības stāvoklis. Tā garantē cilvēka tiesības un brīvības, tā arī atklāj sabiedrības dažādās domas par tiesībām. Mūsdienās reti sastopama ir tiesiskā aktivitāte, kad cilvēks apzinās tiesības un prot tās pielietot, protams, ir izņēmumi, kas ir saistīti tieši ar profesijas izvēli un darbību. Dienišķā tiesiskā kultūra ir iedzīvotāju likumpaklausība un saprātīga attieksme pret tiesībām, un jāsaka, ka šobrīd Latvijā ir palši izplatīta, bet tas ir sankciju dēļ. Jāsaka, ka tiesiskā apziņa ir cieši saistīta ar tiesisko kultūru, tās abas veido tiesisko uzskatu par teorijām, likumiem un parāda tautas attieksmi likumība un taisnīguma viedokļa. Mūsdienās sabiedrības domas par tiesībām ir ļoti dažādas, tas rada arī negatīvu izpausmi kā tiesiskais nihilisms, kas ir tiesiskā kultūras sastāvdaļa un izpausme. Kopumā tas viss veido tiesisko realitāti, kura arī mums kā juristiem ir jāpēta un jāsecina, kāpēc ir tieši tā un ne savādāk.
Vācu tiesību zinātnieks un sociologs Rūdolfs fon Jērings savā darbā „Tiesību mērķis” ir norādījis: „Tiesiskā apziņa nerada tiesības, bet gan tiesības rada tiesisko apziņu. Tiesības ir kā avots, tas ir praktiskais mērķis. Tiesiskās apziņas jēdzienā jāizšķir indivīda tiesiskā apziņa un sabiedrības tiesiskā apziņa. Indivīda tiesiskā apziņa rodas, attīstās un pastāv kā parādība, kas ir vienota ar sabiedrības tiesisko apziņu. Individuālās tiesiskās apziņas struktūra sastāv no indivīda vajadzībām, emocijām, interesēm un pārliecības. Sabiedrības tiesiskā apziņa ir visu to garīgo vērtību krātuve, ko konkrētā kultūrā radījusi savas vēsturiskās attīstības procesā.
…
