Tiesību sistēma ir tiesību nozaru kopums un tā kopsakarība, kurā izpaužas sabiedrības vispārobligāta griba. Juridiskajā literatūrā izteikts arī cits viedoklis, proti, ka tiesību sistēma ir objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve (struktūra), kas izpaužas vienoto tiesību iedalīšanā atsevišķās nodaļās (nozarēs, institūtos), kuras ir savstarpēji saistītas. No tiesību sistēmas jāatšķir jēdziens “tiesiskā sistēma”, kas nozīmē konkrētās valsts tiesisko parādību kopumā, t.i., pašas tiesības, tiesisko apziņu un tiesu praksi.
Raksturojot tiesību sistēmu, vispirms vajadzētu sākt ar tās pamatposmu – tiesību normu, kas ir attiecīgās valsts tiesību izejas elementi – “ķieģelīši”. No šiem “eņģelīšiem” veidojas tiesību institūti, t.i., dažādi bloki kā regulatīvajā, tā tiesību aizsardzības sfērā, piemēram, valsts dienesta institūts, militāro noziegumu institūts, ķīlas tiesību institūts u.t.t. bet no šiem blokiem – tiesību institūtiem – izveidojas tiesību nozares, t.i., daudz lielāki tiesību iedalījumi, tā sakot, tiesību “celtnes” veseli stāvi un dienesti, piemēram, civiltiesības, krimināltiesības, administratīvās tiesības u.c. visas šīs tiesību nozares veido tiesības kopumā, t.i., attiecīgas valsts tiesību sistēmu. …