Galvenās tiesību nozarē ir konstitucionālās tiesības, kuras tiek definētas kā normu kopums, kas regulē personas tiesiskā stāvokļa pamatus, valsts iekārtas tiesiskos pamatus, valsts iestāžu sistēmu, kompetenci un to darbības pamatprincipus. Tās ir tiesības, kuras nosaka valsts izstrādātā Satversme, Pilsonības likums un citi šādas nozīmes likumi. Konstitucionālo tiesību pamatā ir visas valsts mēroga tiesības. Tās ir tiesības, kas nosaka Ministru kabineta, kā arī visas Saeimas darbību. Tie ir likumi, kas nosaka to, cik liela vara valstī pieder prezidentam, vai tā ir parlamentāra republika kā Latvija vai, piemēram, prezidentāla republika kā ASV, vai federāla republika kā Vācija. Katrā valstī konstitucionālās tiesības atbilst savai kultūrai un mentalitātei. Latvijā kā parlamentārā republikā ir pamatlikumi, kas attiecas uz visiem valsts iedalītajiem novadiem, rajoniem, pagastiem. Starp pagastiem vienīgi var atšķirties savu pašvaldību izveidotie mazākas nozīmes likumi, kas attiecas tieši uz šīs pašvaldības teritoriju. Piemēram, viena pagasta iekšējās kārtības noteikumos nav norādīts, kuras ir vietas, kas paredzētas pastaigām ar suni, nevedot to pavadā, taču tajā paša laikā blakus esošais pagasts ir draudzīgs suņiem un tajā ir izveidots speciāls parks, kurā iespējams vest pastaigāties savu suni, nevedot to pavadā, savukārt, atrodoties uz ielas, apkārtējo drošības labad suņa saimnieks ir atbildīgs par to, ka suns atrodas pie siksniņas un obligāti ir lietots uzpurnis. …
