Latvijā, tāpat kā citās pasaules valstīs, kuras ietilpst romāņu-ģermāņu tiesību sistēmas grupā, raksturīgs tiesību grupējums pa nozarēm. Latvijā tāpat arī izšķir publiskās un privātās tiesības. Publiskās tiesības regulē attiecības starp valsti un privātpersonu, nosaka valsts uzbūvi un to tiesības un pienākumus. Privātās tiesības regulē tiesiskās attiecības starp privātpersonām, kuras rodas privātpersonu darbības rezultātā, pietam, valsts pilnīga izslēgšana nav iespējama. Lai izprastu kādā mērā valstij un sabiedrībai ir nepieciešams tiesību nozaru grupējums atkarībā no regulējamās jomas, soda mēra piespriešanas u.c. faktoriem ir nepieciešams šo dalījumu apskatīt tuvāk un izprast to jēgu.
Latvijā pastāv vairāki tiesību iedalījuma pa nozarēm, un katrs no tiem, varētu teikt, pārstāv citas intereses. Kā piemērus varu minēt ģimenes tiesības ir tāds normu kopums, kas reglamē ģimenes tiesisko rašanos un izbeigšanos, kā arī ģimenes locekļu personiskās un mantiskās attiecības. Šīs tiesību normas „interesēs” ir laulību šķiršana, adopcija un jebkādas citas tiesiskas darbības saistībā ar ģimeni. Vēl, kā piemēru varētu minēt vides aizsardzību, kas regulē dabas resursu pilnvērtīgu un ilgtspējīgu izmantošanu un nodrošina vides un dabas aizsardzību. Kā nemazāk nozīmīgas var minēt starptautiskās tiesības, kuras regulē starptautiskās attiecības starp valstīm vai valstu izveidotajām starptautiskajām organizācijām, kā, piemēram, Eiropas Padome, kuras pamatuzdevumos ietilpst arī cilvēktiesību jautājumu risināšana. Tiesību iedalījums pa nozarēm ir būtiska kategorija tiesību zinātnē un Latvijā, kā nozīmīgākās piecas tiesību nozares tiek izšķirtas konstitucionālās, cilvēktiesības, civiltiesības, krimināltiesības un administratīvās tiesības, katrai no šīm nozarēm tiek piemēroti konkrēti gadījumi, atbilstoši izskatīšanas apstākļi un soda piespriešana.