Tiesības ir cilvēku kopdzīves nepieciešama sastāvdaļa. Vārdi „vienotība un taisnība, un brīvība” Vācijā un daudzviet citur pasaulē apzīmē politisku pamatkonsensu par to, ka kopdzīvei cilvēku kopienā ir jātiek regulētai. Taisnīgums kā cilvēku kopdzīves pamatjautājums pastāvīgi kļūst aktuāls kopsakarā ar tiesībām. Attiecības starp tiesībām un taisnīgumu pieskaitāmas pie konstantajām problēmām katram, kurš nodarbojas ar tiesībām vai kuru skar tiesiskie regulējumi un nolēmumi. Vēlme pēc tiesībām un taisnīguma atskan tajās zemēs, kur apspiešana izbraukšanas aizliegums, patvaļīga apcietināšana, publiskas izteikšanās aizliegums un īpašuma konfiskācija ir politiskās dzīves ikdiena. Tiesības un to īstenošanu šie cilvēki vērtē daudz augstāk nekā tie, kuri dzīvo „normālos” tiesiskas valsts apstākļos, tomēr jāpiebilst, ka šo cilvēku vēlmes attiecībā pret taisnīgumu ir daudz elementārāks un reizē arī pieticīgākas.1
Mūsdienu paņēmiens, kā cilvēku kopībai nodrošināt taisnīgu iekārtu, ir demokrātiskas tiesiskas valsts izveidošana. Tiesiskai valstij ir raksturīgs tas, ka jebkurai valsts rīcībai attiecībā uz pilsoni jānotiek saskaņā ar likumu un tiesībām. Demokrātiskā tiesiskā valstī visa vara pieder tautai un valdība tiek ievēlēta demokrātiskās vēlēšanās. Demokrātiska tiesiska valsts, neraugoties uz zināmu kritiku, visā pasaulē tiek uzskatīta par labāko valsts formu, jo ir ietvars un pamats kompleksām, modernām sabiedrībām, ļaujot pastāvēt lielām personiskajām brīvībām normālas vai pat augstas labklājības apstākļos.…
