Politizētā sabiedrība, birokrātija, sabiedrības stereotipi un aizspriedumi, dzīvojamo platību nepieejamība, sociālā atstumtība, sabiedrības nevienlīdzība un sabiedrības nabadzība liek šķēršļus nodrošināt cieņpilnu mājokli lielākai daļai valsts iedzīvotāju. Šķēršļu pamatā ir arī pašu personu dzīves kvalitātes prasības un pašizpausmes mērķi. Tomēr vēlos minēt, ka katra persona izvēlās savu dzīvesgaitu un veic ietekmi uz savu sociālo stāvokli, lai virzītos pa dzīves ceļu uz to pusi, kuru pati persona ir izvēlējusies. Sabiedrības labklājības vispārpieņemtais modulis krietni atšķiras no tā moduļa, kuru nosaka pašizpausme un ticība saviem spēkiem. Izglītība, mīlestība un sevis apzināšanās ir soļi, kuri ved personu pa to ceļu, kuru katrs izvēlās. Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā 25.pantā minēts, ka katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, tostarp uzturu, apģērbu, mājokli, medicīnisko aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami viņa un viņa ģimenes veselībai un labklājībai, kā arī tiesības uz nodrošinājumu saistībā ar bezdarbu, slimību, invaliditāti, atraitnību, vecuma iestāšanos vai citos eksistences līdzekļu zaudējuma gadījumos, kas radušies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ.
Cilvēktiesības paredz tiesības uz cieņpilniem dzīves apstākļiem, to skaitā arī pieejamu, drošu mājokli, taču realitātē vērojot sabiedrībā notiekošos procesus, jāšaubās par nākotnes redzējuma kvalitāti un cieņpilnu attieksmi.
…