Salīdzinot abu valstu pētījumus ir novērojamas dažādas līdzības, lai arī Latvijā veiktais pētījums vairāk fokusējas uz medijpratību, ASV veiktais pētījums vairāk koncentrējas uz ziņu vietnēm un to patiesumu, kā arī mērķauditoriju. Abos pētījumos Facebook ieņem vienu no dominējošajām lomām ziņu ieguvē, taču biežāk uz viltus informāciju paļaujas tieši jaunieši, kas nepārbauda ziņu patiesumu. Gados vecāki cilvēki vēljoprojām uzticas pārbaudītām vērtībām, piemēram, televīzijai, kur viltus ziņu izplatībā ir ļoti reta parādība.
Daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki, žurnālisti, zinātnieki un politiķi, uztraucas par viltus ziņu izplatību un to nelabvēlīgo ietekmi. Šīs bažas balstās uz to, ka auditorija, kas pakļaujas viltus ziņām, neinteresējas par patiesajām ziņām, kā rezultātā nav zināmi pareizie fakti. ASV pētījums liecina, ka viltus ziņu auditorija ir maza un tajā ietilpst visaktīvāko interneta lietotāju apakškopa, savukārt, patieso ziņu auditorija sastāda lielāko daļu no visas interneta auditorijas. Viltus ziņu vietnes cieš no Double Jeopardy likuma negatīvās puses - mazas, nelojālas auditorijas. Šie atklājumi saskan ar citiem viltus ziņu pētījumiem, kuros secināts, ka lietotāji, kas maz uzturas plašsaziņu telpā mēdz turēties pie pārbaudītām vērībām, savukārt lietotāji, kas konstanti atrodas mediju telpā (pārsvarā jaunieši) patērē laiku gan patiesajā ziņu saturā, gan arī cenšas gūt ieskatu nepatieso ziņu laukā.
…