Romānā "Mērnieku laiki" brāļi Kaudzītes attēlo dzīvi Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas pagastā laikā, kad beidzies klaušu periods un sākas māju iepirkšana. Tas ir nozīmīgs periods Latvijas vēsturē, kad feodālo saimniekošanas veidu laukos nomaina kapitālisms. Reālistiskā lauku aina ir panākts, izmantojot spilgtus personāžus, kas atklāj gan no feodālisma mantoto tumsonību, gan nežēlību un mantrausību jaunā laikmeta cilvēkos.
Izteikti pozitīvi varoņi no vecās patriarhālās pasaules, kuriem pieder arī pašu autoru simpātijas, ir Gaitiņu Ilze, Prātnieka māte un Annuža. Gaišākais ir Gaitiņu Ilzes tēls. par Ilzi autori saka: "Jo smagāk viņu kāds dzīves krusts spieda, jo augstākā godā un slavā viņas uzticīgā sirds cēla savu dievu." Galveno Ilzes īpašību izsaka viņas vārdi: "Visa diezgan, visa diezgan! Ak tu slavētais dievs, tavu svētību! kas izteiks viņa žēlastību?" Ilze tēlota kā gudra māte, kas ar sirdi izprot dēla Kaspara ceļus. Mieru un paļāvību viņai sniedz dziļā ticība. Līdzīga ir Annuža. Audzinot citu bērnus, viņa aizmirst savu vājumu un bēdas. Kā sods par kādreiz nodarīto pārkāpumu - bērnu samainīšanu, viņu pavada ciešanas. Līdzīga abām ir Prātnieka māte, kas nevar pieņemt dēla netaisni iegūto mantu. Visus trīs tēlus raksturo gan darba tikums, gan paļaušanās "dzīvā Dieva rokā, kur taisnībai līdzās arī žēlastība".
Kaspara tēvs Tenis tēlots kā bezrūpīgs un vientiesīgs cilvēks, kas otram ļaunu nevēl, bet labu arī nevar izdarīt. Viņš nodarbojas ar ārstniecību - nolaiž asinis. Simpātiska ir viņa runa sakāmvārdos. "Jau spēka gados viņš strādāja gandrīz vairāk ar muti nekā ar rokām." Tenis samierinās ar netaisnību, tomēr nekautrējas par to runāt skaļi.
It kā vakardienā dzīvo gan Edes tēvs, gan Lielais Pēteris.
Lielākā daļa "vecās dzīves" cilvēku nespēj apvienot ieaudzināto Kristus mācību ar jaunajām dzīves vajadzībām. Svētos rakstus šie cilvēki citē visās dzīves situācijās, bet paši pēc tiem dzīvot vairs nespēj. Tāds ir Oļiņš, kurš saka: "Pārbaudīšanas laiki jau nu tad būs gan; redzēs, redzēs, kādu Dievs kuru atradīs un kā kurš pastāvēs...". Pats Oļiņš šos "pārbaudīšanas laikus" neiztur. "Ja citā reizē kāds iedrošinātos spēlēt Oļiņa mājā kārtis, tad tāds būtu, zināms, nelaimīgs cilvēks un tiktu izvadīts vismazāk ar negodu; bet tagad, ja mērniekiem būtu vajadzīgs, Oļiņš padotu pat savu bībeli kārtīm par pamatu." Oļiņš ir vājš cilvēks, viņu vada gan sieva, gan Prātnieks.
…
