Pat tie speciālisti un eksperti, kas aizstāv AES un ir pārliecināti, ka AES mūsdienās ir tik drošas, ka nekas slikts tajās nevar notikt, par lielu avāriju nemaz nerunājot, atzīst, ka lietotās kodoldegvielas jeb kodolatkritumu glabāšana un deponēšana ir vājākais punkts atomenerģijas drošai izmantošanai. Lietoto kodoldegvielu var pārstrādāt, taču tas ir ļoti dārgs process. To var apglabāt dziļi pazemē, zemes garozas pamatklintājā (granītā) izveidotās šahtās (ģeoloģiskā glabātava), taču nav garantijas, ka šahtas nezaudē hermētiskumu vai seismiskās aktivitātes laikā kodolatkritumi ar pazemes ūdeņiem nenonāk upēs, ezeros, jūrās un virszemē.
Pat ja zinātnieki radīs risinājumu, kā noglabāt kodolatkritumus, un apglabās tos dziļi, dziļi pazemē, AES tomēr paliks virszemē. Mūsdienās, kad visā pasaulē arvien vairāk pieaug terorisma draudi, ir skaidrs, ka agri vai vēlu AES kļūs par teroristu mērķi numur 1. Piemēram, ietriecot lidmašīnu AES, ir iespējams nogalināt tūkstošiem cilvēku, vēl simtiem tūkstošu cilvēku cietīs no izplūdušās radiācijas, kas tos padarīs slimus uz mūžu, un, visbeidzot, tas paralizēs tautsaimniecību daudzos reģionos, pār kuriem lietus vai putekļu veidā nonāks radioaktīvie izmeši no sagrautās AES. Un, kas pats briesmīgākais, mūsdienās pasaules lielākie drošības eksperti vairs nešaubās, ka agri vai vēlu notiks teroristu uzbrukumi AES. Ir tikai divi jautājumi: kad tas notiks un kur tas notiks? Un šeit noteikti jāņem vērā, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir NATO un ES dalībvalstis, līdz ar to arī Baltijas valstis ir kļuvušas vai var kļūt par teroristu uzbrukumu potenciālo mērķi.
…