Pēc Otrā pasaules kara Latvijā atgriezās PSRS atbalstītā valdība. Latvija tika pasludināta par neatkarīgu valsti, kas brīvprātīgi iestājusies PSRS. Tai bija sava konstitūcija, pēc kuras visa vara piederēja vēlētām padomēm. Patiesībā valstis vadīja komunistiskās partijas ar pirmo sekretāru priekšgalā. Arī šī partija nebija demokrātiska, jo visus lēmumus galvenos pieņēma šaurs cilvēku loks Maskavā , kas arī bija varas noteicēji un diktatori.
Latvijā tika nacionalizēti visi uzņēmumi, parasto zemnieku tīrumi un saimniecības tika pārvērstas kolhozos vai valsts saimniecībās sovhozos, kurus regulēja un kontrolēja valsts vīri. Pret neapmierinātajiem iedzīvotājiem valsts vērsās ar savu represīvo aparātu, atsākās deportācijas. Laika gaitā ar šo politiku radās problēmas un komunistiem nācās mainīt savu politiku , jo 80-tajos gados strādnieki zaudēja uzticību vietējiem ražojumiem un sakarā ar nemākulīgi vadītajām saimniecībām – kolhoziem , radās preču deficīts. Radās strādnieku neieinteresētība darbā. Milzīgie bruņošanās izdevumi , kuriem tērēja pat vienu ceturto daļu no valsts ienākumiem. Līdz ar to nepietika līdzekļu pašas sabiedrības attīstībai. Arī pārkrievošanās politika neapmierināja latviešus , jo tā neatļāva svinēt nekādus latviešu nacionālos svētkus un neatbalstīja latviešu kultūru.…