Antropoloģija mēģina izzināt dažādas sabiedrības(kultūras), to struktūras un formas. Antropoloģijā svarīga nozīme ir cilvēkam, viņa izcelsmei, īpatnībām un savstarpējām attiecībām ar citiem cilvēkiem. Šajā sakarā mani antropoloģijas zinātnē saistīja tieši cilvēks un viņa rīcība dažādās situācijās, tāpēc mana izvēlētā tēma ir saistīta arī ar psiholoģiju un manu pieredzi ar cilvēkiem.
„M.Bloks(Bloch) apgalvo, ka antropologi vadās pēc nepareizas izziņas teorijas, kas nosaka, ka tas, ko cilvēki saka, ir arī tas, ko viņi domā.” Šī izvirzītā hipotēze balstās uz izziņas procesiem – kognīciju, kas sevī ietver to, kā zināšanas tiek iemācītas, uzglabātas un vēlāk izmantotas.
Lai atklātu hipotēzes atbilstību patiesībai vai tieši pretēji – noliegt to, ielūkojos nedaudz kognitīvās antropoloģijas pamatos, kā arī centos izvērtēt dažādu autoru skatījumu, kā cilvēku ietekmē viņa vide, kas nosaka to, kā cilvēks domā un rīkojas. Lielā mērā šo hipotēzi pierādīšu kā patiesu/aplamu, vērtējot arī to, ko pati esmu pieredzējusi saistībā ar cilvēkiem, ka „tas, ko indivīdi saka, ir arī tas, ko viņi domā”.
Kognitīvā antropoloģija ir jauna joma, kuras izpētē vēl liels darbs priekšā.…