Reliģiju enciklopēdijas mājas lapā aprakstīts, ka Vasarsvētku draudzes radās 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs. Iesākumā tā nebija atsevišķa denominācija, bet kustība, kas vēlējās pārvarēt konfesiju un denomināciju robežas. Savukārt Pentakostisma saknes meklējamas citā starpkonfesionālā kustībā – svētošanas kustībā, kas bija sākusies metodisma ietvaros un lielu vērību pievērsa indivīda dzīvesveida atbilstībai striktām kristietības normām (paši kustības piekritēji lietoja vārdu "svētdzīve"). Paši pentakosti savu izcelsmi saista ar Čārlza Parhama darbību Bībeles skolā Topekā (Kanzasas štatā, ASV) un Viljama Sīmura aktivitātēm Losandželosā. 1
Galvenokārt pentakostiem raksturīgs emocionāls, harizmātisks un spontāns dievkalpojuma stils. Vairākās mājas lapās minēts, ka Vasarsvētku draudžu dievkalpojumiem raksturīga liela draudžu locekļu iesaistes pakāpe. Draudzes ierindas locekļiem dievkalpojumos ir iespēja liecināt – publiski izklāstīt savu personisko reliģisko pieredzi. Dievkalpojumos cilvēki bieži savas emocijas izsaka ar ķermeņa kustībām un žestiem (lūgšanā paceltas rokas), daudzās draudzēs praktizē liturģisku dejošanu.2 Reliģiju enciklopēdijas mājas lapā skaidrots, ka saglabājot 19. gs. starpkonfesionālo atmodas kustību tradīcijas, dievkalpojumu beigās cilvēki bieži tiek aicināti iznākt sanāksmes telpas priekšā grēku nožēlai. …