"Svarīga vieta ir vecāku "priekšzīmei vārdos, darbos un tikumos"". (Atis Kronvalds)

Kas jāsaka?
Mazais tikko saņēmis no krustmātes saldumu paku. Māte, tēvs blakus stāvot
saka mazajam: „Kas jāsaka krustmātei?”. Tipiska šodienas aina, kad bērni varbūt pat
pirmo reizi uzzina, kas tad īsti jāsaka konkrētā situācijā – paldies, labdien, uz
redzēšanos. Nē tā nebija pirmā reize, šādu jautājumu viņam uzdeva tieši tādā
situācijā pirms gada, kad viņam bija 4 gadi. Kā gan, lai bērns to iemācās darīt, ja
ikdienas vidē, kurā viņš uzturas, tā neviens neuzvedas. Visi it kā zina, kādas ir
elementārās pieklājības frāzes, bet tās nelieto, un vēl mēģina pārmest bērnam par to
ka viņš tās nelieto.
Vai pie tā ir vainīgi vecāki? Gan jā, gan daļēji jā. Ja vecāki mājās paši savā
starpā nelieto pieklājības frāzes, tad grūti to prasīt no bērna. Savukārt, ja ir pieklājīgi
gan vārdos, gan darbos, tad bērns nepieklājīgo uzvedību var iemācīties viņa
sabiedrībā, kurš viņš vēl papildus bez mājām uzturas, piemēram, dārziņā. Vecāki it
kā nav vainīgi, bet viņi tomēr ir atbildīgi par to kur bērns uzturas. Viņu pienākums ir
izvēlēties.
…