Stress ir organisma reakcija uz jebkura neparasti spēcīga kairinātāja iedarbību.
Vārds “stress” mūsu leksikā ienāca 1956. gadā, pēc ārsta Hansa Seljē publikācijas “Dzīves stress” Amerikas presē. H.Seljē vārdu stress aizguva no fizikas terminoloģijas, lai apzīmētu stresa sindromu – cilvēka ķermeņa reakciju uz jebkuru ārēju kairinājumu.
1983. gadā žurnālā “Times” parādījās plašs raksts par stresu kā 80. gadu epidēmiju.
Ja pēc 1983. Gada datiem 55% pieaugušo darba vietā izjuta stresu, tad 2002. gadā jau 70%. Tāpēc stresu varam uzskatīt par modernā dzīvesveida nodevu.
Stresam ir pakļauti ne tikai biznesmeņi, bet arī mājsaimnieces, kas audzina bērnus, kā arī skolnieki.
Stress darbā un finansu problēmas papildinās ar stresu brīvajā laikā ,šī kombinācija pārmērīgi patērē organisma enerģiju. Stresa laikā pastiprināti izmantojas vitamīni un mikroelementi. Tas izsauc nogurumu, nespēku, imunitātes nomākumu, apātiju, gremošanas traucējumus un var novest pie slimībām.
Ir dažādi stresi. Ir labvēlīgais stress, un ir ārdošais, postošais. Ir cilvēki, kam patīk saspringtas situācijas, jo varbūt pretēji citiem, viņi tad kļūst ļoti mierīgi, koncentrējas, un tad viņi ļoti ātri spēj pieņemt lēmumus, izdomāt, ko vajadzētu darīt..
Mēs ļoti bieži dzirdam vārdu stress, arī lietojam to dažādās nozīmēs un vārdu kombinācijās - es esmu stresā, es ciešu no stresa utt. Brīžiem pat zūd vārda īstā nozīme, jo ar stresu mēs apzīmējam dažādus emocionālus stāvokļus, kā - bailes, dusmas, prieku, sajūsmu, arī nemieru.
…
