Mana izvēlētā tēma ir par stresu, jo ikdienā šo vārdu dzirdam ļoti bieži, bet nevienmēr radusies situācija ir saistīta ar stresu. Tāpēc man gribējās uzzināt kaut ko vairāk par šo tēmu.
Stresam ir pakļauti visi, un no tā nav iespējams izvairīties. Stress var būt gan patīkams, gan nepatīkams. Sadzīvē parasti ar šo vārdu saprot negatīvo stresu jeb distresu. Distress vienmēr ir nepatīkams, to rada briesmas, ciešanas. Savukārt patīkamu stresu cilvēkam rada, piemēram, liels prieks.
Stresa reakcijai izšķir trīs stadijas. Pirmās – trauksmes stadijas laikā cilvēka organismā notiek straujas reakcijas, palielinās adrenalīna līmenis asinīs. Tādejādi organisms tiek mobilizēts aizsardzībai. Otrajā jeb pretošanās stadijā organisms ir jau pielāgojies dzīvot jaunajos apstākļos. Trešo stadiju sauc par izsīkuma stadiju. Tā iestājas, ja stresu rada ļoti spēcīgs kairinātājs jeb stresors, un tā iedarbība ir ilgstoša. Šajā gadījumā mazinās organisma aizsardzības spējas jeb imunitāte. Tas veicina dažādu slimību attīstību.
Biežākie stresa cēloņi ir :informācijas trūkums (neziņa), laika trūkums (cenšanās paveikt vairākus darbus vienlaicīgi), sliktas priekšnojautas (vēl nezinot gala rezultātu, mēs pieņemam, ka viss tāpat slikti beigsies), pārāk liela atbildība, uzmanības un atzinības trūkums, zināšanu trūkums, dusmas, savstarpējo attiecību problēmas (konflikti, konkurence, neuzticība), pārmērīgs, ilgstošs troksnis, veselības traucējumi.
Kā novērst stresu? Katra cilvēka reakcija uz stresu ir savādāka. Tas atkarīgs no personības temperamenta un rakstura. Vieni paliek dusmīgi un agresīvi, citi – “ieraujas” sevi vai pārdzīvo baiļu sajūtu. Ir cilvēki, kas kļūst nervozi, īgni, nespēj koncentrēties un veikt ikdienišķus pienākumus. Savukārt daži negatīvo emociju iespaidā pastiprināti lieto alkoholu vai smēķē.
…
