Stress un tā pārvarēšana

Man kā mediķim, ikdienā nākas saskarties ar ļoti daudz cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa ir negatīvi noskaņoti. Viņi ir slimi un neapmierināti ar dzīvi. Tikai neliela daļiņa ir pozitīvi noskaņoti, un arī ātrāk atveseļojas. Ikdienā bieži nākas uzklausīt gan dusmu lēkmes, gan mierināt raudošos, tāpēc arī mēģinām iedrošināt cilvēkus salabt ar tuviniekiem, meklēt radošas iespējas savai attīstībai, nu, un, protams, arī ārstēt, un ne tikai ar medikamentiem, bet arī ar labiem vārdiem un sirsnīgu izturēšanos. Jāsaka, ka bieži šie sapīkušie ieklausās un pasmaida gan par sevi, gan par citiem. Pacilāta sajūta ir tad, kad šie sapīkušie un ar dzīvi neapmierinātie cilvēki izmainās un mājās ejot pasaka paldies par jauko un mīļo attieksmi. Tā, kā esmu optimiste, nesagādā grūtības gan pajokot, gan labu vārdu pateikt, bet, kad pašai paliek grūti, vai aiz stūra jau sāk glūnēt nelāgais stress, ņemu talkā savas zināšanas un kopā ar meitiņu ejam slidot, peldēt, braucam ar riteni klausoties mūziku vai rokamies dārzā, atkarībā no gadalaika. Ļoti labi palīgi grūtā brīdī ir draugi, kuri tevi vienkārši uzklausa.......Mans novēlējums būtu – katram mīlēt sevi un savus tuvākos, tad arī stresam nebūs īpaši daudz vietas, kur apmesties. Tikai mēs paši varam tikt ar sevi galā, ņemot talkā dažādas metodes, kādas nu katram labāk patīk. …