Strēlnieku raksturu atklāsme A.Grīna un A.Čaka darbos

Ievads. Strēlnieki kā tautas un sapņu un reālu personību atklāsme.
Iztirzājums.
I. Alkas pēc brīvības un neatkarības:
a) patriotisms,
b) naids,
c) ticība.
II. Neizsīkstošā pašaizliedzība un drosme:
a) frontes pirmajās rindās,
b) frontes aizmugurē.
III. Ģimeņu un biedru attiecības:
a) tēva un dēla pārdzīvojumi,
b) frontes biedru draudzība.
Nobeigums. Strēlnieku raksturi kā vērtība.
Manuprāt, strēlnieki A. Grīna un A. Čaka darbos iemieso gan tautas sapņus, ilgas un cerības, gan reālus vēsturisku notikumu dalībniekus. Var uzskatīt, ka strēlnieki ir materializējušies sapņi, to raksturi sasaucas.
Pirmais Pasaules karš rosina tautā alkas pēc brīvības, neatkarības un pašnoteikšanās tiesībām. Gadsimtu gaitā apspiestais sapnis sāk lauzties uz āru. Sāk formēties strēlnieku bataljoni.
Jauniesauktie un brīvprātīgaie dodas uz apmācības nometni, atskan “Dievs, svētī Latviju”, un “Daugavas krasti, kurus apstājuši ļaužu bari, dzied līdzi”. Topošo strēlnieku acīs mirdz patriotisma dzirkstele. Jukums Vācietis savā runā Piņķu baznīcā saka patriotisma pilnus vārdus: “Rītu kauja. Atkal. Bet jūs zināt:
Cīņā iet ir brīvu vīru daļa,
Cīņā mirt ir brīvu vīru daļa,
Lai pēc tam kā dzīvo, līdz elpo
Augšup celtu visu savu tautu.”
Cīņās no mazas distances atklājas kāda biedējoša, bet karā bieži sastopama īpašība – nežēlība. Brīžam liekas, ka latviešu strēlnieks vispār nejūt sāpes, bet naidu, kas mantots pret vāciešiem gadsimtu gaitā: “Strautiņš, kas solījās atriebt savas māsas dēlu, ir turējis vārdu un vēl nāvē žņaudz vācu kareivja līķi, kaut pašam starp lāpstiņām redzams durkļa asmeņa gals.”

…