Mēs dzīvojam pasaulē, esam maza daļiņa no tās, bet tomēr tik maz apzināmies, cik lietas, kas mums apkārt, ir neatkārtojamas un vienreizīgas. Cik daudz svarīgu lietu mēs ikdienā pat neievērojam un nepievēršam uzmanību! To, kas mums apkārt- dabu- mēs uztveram kā pašu par sevi saprotamu lietu, bet tā tas nebūt nav! Mēs nekad nevaram paredzēt cik ilgi mums vēl atlicis dzīvot. Tāpat ir ar dabu- mēs nezinām to, vai gadījumā tā nevar aiziet bojā pāris sekundēs! Vai tā nevar sevi iznīcināt, pakļaujot nāvei arī mūs! Atliek tikai piedomāt pie apkārt notiekošā un mēs redzam gan mēs, gan pati daba sevi dzen bojā, un mūs līdz ar to arī!
Nav rītdienas... Ja padomā mazliet dziļāk- vai tad kāds mūsdienās domā, kas ar dabu notiks rīt. Mēs dzīvojam un pat nepamanām kā tā lēnām iet bojā. Un arī pat ievērojot...lielākais vairākums par to īpaši neuztraucas, bet vajadzētu! Mums apkārt ir tik daudz vienreizīga un daudz kas no tā nav mūsdienu gudro tehnoloģiju radīts brīnums. Tas vienreizīgais ir mūsu vēsture, kultūra, tradīcijas un kultūrvēsturiskais mantojums. Piemēram, akmens krāvumi Lielbritānijā- Stounhedža. …