Sociālā psiholoģija pēta attieksmju veidošanos un to izraisīto, personības, grupu un sabiedrības kopumā, uzvedību. Lai iegūtās zināšanas plaši pielietotu praksē, tās jāvienkāršo, jāreducē līdz lakoniskām tēzēm, secinājumiem.
Gandrīz katrs cilvēks zina, kā ir jādzīvo. Un katrs cilvēks uzskata, ka zina, kā ir jādzīvo citiem. Par sevi, savām attieksmēm un izvēlēm katrs var spriest pēc savas pieredzes. Personīgā identitāte ir indivīda pašuztvere, balstoties uz savām fiziskajām, intelektuālajām un morālajām īpašībām. Savukārt sociālā identitāte ir indivīda pašraksturojums, balstoties uz savu piederību noteiktām sociālajām grupām.
Grupa nekad nav tik viendabīga kā indivīda personība, tāpēc visas tās īpašības ir nosacītākas. Jo lielāka grupa, jo nosacītākas ir tai sākotnēji piedēvētās īpašības, vai, precīzāk, īpašību uztvere no indivīda skatapunkta. Tāpēc tiek veikta vispārināšana. Tas nozīmē – tiek atstāta pamatīpašība un atmestas detaļas. Ir īpašība, kas vieno visus, bet tās izpausmes var būt pavisam atšķirīgas, jo kā indivīdi grupas locekļi ir atšķirīgi. Bet, vērtējot grupu, nereti arī katrs tās dalībnieks tiek automātiski apveltīts ar visām īpašībām, kas piemīt vairākumam. Veidojas neprecīzs vērtējums. Jo mazāk informācijas par atsevišķaām īpašībām un īpatnībām, jo vairāk vērtējumā dominē nevis objektivitāte, bet vispārināti stereotipi.
Kāds stereotipus rada, kāds tos uztur, tāpēc tie ātri vien iesakņojas sabiedrības un mūsu apziņā, kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Brīžiem tie traucē, jo vienādo un uzliek noteiktu zīmogu, uzvedības noteikumus, tomēr nereti atvieglo informācijas uztveri un apstrādi.
Stereotipi ir vienkāršoti priekšstati par sociālo grupu un tās dalībniekiem. Stereotipi atvieglo cilvēkiem atbilstošas informācijas uztveri, saglabāšanu atmiņā un izgūšanas no tās. Tajā pašā laikā stereotipi ir vienkāršoti spriedumi par citiem cilvēkiem un bieži vien noved pie kļūdainiem secinājumiem.
Kāpēc stereotipi vispār eksistē? Tāpēc, ka mums, cilvēkiem, ir noteikts priekšstats, kādam jābūt, kā jārīkojas noteiktos brīžos un citi vispārēji piemēri. Tas dzīvi padara vieglāku. Tajā pašā laikā šī ir liela problēma, ko vajadzētu risināt. Bet kāpēc, ja tas ir palīgs daudzās dzīves situācijās? Vienam tas palīdz, bet, ja kāds neatbilsti noteiktiem stereotipiem, tad pret viņu izturas citādāk nekā pret pārējiem. Tas ir saprotams, jo cilvēcei nekad nav paticis atšķirīgais.…
