Mana atrašanās vieta bija uz rakstāmgalda- blakus zīmulim un dzēšgumijai. Tomēr mani sāka pārvietot uz citu vietu pildīt savus pienākumus, gandrīz katru jaunu stundu attapos citās, jaunās telpās. Man patika doties ceļojumos ar savu cilvēku. Šajā vietā apkārt bija citas pildspalvas, es redzēju citus veidus kā tās izmanto, es biju viena no viņām. Jaunās telpas procesu nemainīja, tie paši burti, tie paši cipari, savādākā secībā.
Ar katru darba reizi jūtu, ka mana dzīvības šķīduma padeve samazinās, es kļūstu vājāka. Tomēr es zinu, ka man ir jākalpo šādai dzīvei līdz mans melnais šķīdums beigsies- tikai tad es būšu izpildījusi savu uzdevumu, savu mērķi.
…