Jautājums par starptautisko tiesību realizācijas nodrošināšanu ir tieši saistīts ar valstu atbildību, kas ir diezgan abstrakts un sarežģīts temats starptautiskajās tiesībās. Tikai dažādi atbildības mehānismi par starptautiski uzņemto saistību neievērošanu spēj nodrošināt, lai valstis respektē savas starptautiskās saistības un godprātīgi pildītu tiesības, kas izriet no ANO Statūtiem. Lieki piebilst, ka starptautiskās tiesības veido dcentralizētu, horizontālu sistēmu, kurā nav augstākstāvošas institūcijas, kas izdotu normatīvus aktus un uzraudzītu to ievērošanu un sauktu pārkāpējas pie atbildības. Starptautiskie tiesību subjekti paši ir starptautisko tiesību radītāji un paši šo tiesību uzraudzītāji.
Ja kāda valsts pārkāpj starptautiskās paražu tieības vai neievēro tai saistošo noslēgto līgumu, tā realizē starptautisko tiesību pārkāpumu, tā saukto starptautiski prettiesiko aktu, par ko iestājas valsts atbilība. Tātad priekšnoteikumi, lai iestātos valsts atbildība, ir 1) jāveic starptautiski prettiesisks akts, kurš attiecināms uz valsti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un 2) veido starptautisko tiesību pārkāpumu, neskatoties uz to, ka nacionālājās tiesībās tas varbūt nav uzskatāms par pārkāpumu. Starptautiskajās tiesībās ir pietiekami skaidri izkristalizējies, kādos gadījumos valstis saucamas pie atbildības un kādos gadījumos starptautiski prettiesiska rīcība ir attiecināma tieši uz pašu valsti (ja nodarījumu ir veikusi valsts institūcija; persona vai veidojums, kas izpilda valsts varas funkcijas; vienas valsts institūcija, kas darbojas citas valsts labā; nodarījums veikts pārsniedzot pilnvaras un instrukcijas; to vadījusi vai kontrolējusi valsts; nodarījums ir veikts situācijā, kad nepastāv valsts vara vai tā nav spējīga daboties; veikts sacelšanās vai līdzīgu kustību nodarījums vai nodarījums, kuru valsts ir akceptējusi vai atzinusi).…
