Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidotas vairākas pastāvīgi darbojošās šķīrējtiesas. Latvijā darbojas četras pastāvīgās, populrākās šķīrējtiesas, no tām divas darbojas pie nevalstiskām organizācijām: Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa (LKAŠ), dibināta 1993. gadā - pie Latvijas Komercbanku asociācijas, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesa (LTRKŠ), izveidota 1991. gadā - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Kopā Latvijā patlaban ir reģistrētas 212 šķīrējtiesas, no kurām aktīvi darbojas tikai neliela daļa, kas ir nesamērīgi daudz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, Zviedrijā darbojas viena, bet Igaunijā – trīs pastāvīgās šķīrējtiesas, norāda likumprojekta autori.
Šķīrējtiesa Latvijā strīdu izskata vidēji trīs mēnešos. Tādējādi komersantu vidē, kur katra strīda diena var nest zaudējumus vai pat apdraudēt komersanta turpmāko darbību, strīdu izskatīšana šķīrējtiesā izskatās ļoti pievilcīga. Vienīgi jāatceras, ka šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei ir jāsaņem tā dēvētās valsts tiesas izsniegts izpildu raksts, kas procesu var paildzināt vēl par vienu līdz diviem mēnešiem. Respektīvi, lai šķīrējtiesas spriedumu, piemēram, par parāda piedziņu, nodotu zvērinātam tiesu izpildītājam piedziņas veikšanai, ir jāsaņem tiesas izsniegts izpildu raksts. Bez šāda izpildu raksta šķīrējtiesas sprieduma izpildei ir brīvprātīgs raksturs. Tomēr patlaban Latvijā šķīrējtiesas bauda salīdzinoši zemu reputāciju un sabiedrības uzticību, tiek kritizēta to darbība un lēmumu kvalitāte, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. …