Pirmais tēlojums
Zema, piekvēpusi zemnieka istaba. Galds un soli. Uz līkstīm māla trauki. Istabā liela, četrstūraina krāsns. Viss ļoti nabadzīgs.
Sprīdītis sēž uz ķeblīša un grebj ar grebli koka karotes. Kad pamāte staigā pa istabu, Sprīdītis naigi vien nododas darbam, bet tikko viņa iziet ārā, Sprīdītis …..
PIRMAIS SKATS
Sprīdītis, pamāte.
Sprīdītis: lasa erotisko literatūru, savā nodabā priecādamies.
Pamāte: Dzirdama aiz durvīm. Ienāk.
Sprīdītis: Pamātei ienākot, noglabā žurnālu un sāk grebt karoti.
Pamāte: (bargi un pavēloši) Nu, kas ir ar karotēm? Vai drīz būs gatavas?
Sprīdītis: Būs, būs!
Pamāte: (draudoši) Nu, pielūko. Es jau teicu, ka svētdien aiznesīšu duci Blok Gunāram. Cik tad ilgi vairs jāgaida, līdz mazmeitas precēsies, ko ta liks viesiem priekšā?
Sprīdītis: Ku’t’ es līdz svētdienai varu duci pataisīt. Šodien jau sestdiena.
Pamāte: Kas taisa, tas pataisa. Bet tu jau esi ar kruķi kruķējams. Ko mani bērni visu neizdara! (sūrojas) Nevaru nemaz izprast, kam man tāds krusts ar tevi uzlikts.
Sprīdītis: Kas ta par krustu. Laižat tik mani projām, un tad nebūs krusts.
Pamāte: (tītina) Ečekā! Tas jau tev patiktu. Pa pasauli apkārt blandīties, tas jau tev patiktu. Lai ta mēs vai sitamies nost. Lai ta mēs vai mirstam badā.
Sprīdītis: Jūs jau teicāt, ka es nekā nestrādājot.
Pamāte: Nestrādā ar, ļēlaks tāds. Barojams, kopjams, tas tu esi. Kur tagad varētu mums maizes kumosu pasniegt! Ak, tu tavu krustu! Ar ko es to esmu nopelnījusi. (tītinādama) Bet ače- netiksi un netiksi projām, nu! Ne tu tiksi pa pasauli, ne pie saimnieka, nu! Taisni tavs prāts jau nu nekad nenotiks. Iet pie līkstīm un kravājas gar bļodām.
Sprīdītis: Sāk atkal lasīt žurnālu.
Pamāte: (atgriežas- zvērodama). Ko tu tur? Viņai izslīd bļoda no rokām, un, kamēr to saķer, Sprīdītis paslēpj žurnālu zem sēdekļa.
Pamāte: (ar bļodu rokā piesteidzas) Kas tev tur bij, ko tu tur dari?
Sprīdītis: Karotes grebu. Jūs tak redzat.
Pamāte: Nebij tev karotes. Rādi šurp!
Sprīdītis: (atļaujas) Nu, meklējies, meklējiet. Kas tad cits bij?
Pamāte: (izčamda Sprīdīti no galvas līdz kājām, nekā neatrod) Nu, es tik tev saku, piesargies mani mānīt! Nu, pielūko! Ja nebūsi līdz vakaram gatavs, tad ieslēgšu tevi pa nakti pagrabā un miega neļaušu neviena acu paņēmiena. Izskrej ar bļodu ārā.
Sprīdītis: (kasa galvu, bažīgs) Kā tad es varu būt gatavs! Man jau jāgana pa mežu govis. Vai tur varu grebt karotes? Un tagad dienvida pat nedabonu gulēt.
Pamāte: Tā nav mana darīšana. Klausi, ko saka. Gaļas vairs nava mājās, un Bloks man apsolīja kādu gabalu iedot.
Sprīdītis: Kam es tev vien tas pelnītājs! Kāpēc tad jūs bērn... (Nobijies aiztur muti)…
